Līgo Vasaras Saulgriežos
Īstena latvieša spēks un gudrība smelta šajā brīnumainajā laikā. Mūsu senču gudrības un ticējumi:
+Kā vēsta tradīcija – tīrīšanu allaž, ne tikai svētkus gaidot, bet arī
ikdienā, sāk no sliekšņa un pabeidz pie sliekšņa. Diezgan svarīgi
apzināties, ka, iztīrot gružus un netīrumus, mēs izmetam arī citu lieko,
savu laiku pārdzīvojušo, nevajadzīgo, to, ko negribam savā saimē un ģimenē līdzi nest.
+Jāņu vakarā jārunā ar kaimiņienēm, lai nebūtu jāstrīdas.
+Jāņu vakarā jāiet peldēties. Ūdens, vai tas būtu dīķi, ezerā, upē,
jūrā vai rasas izskatā zālē, Jāņu naktī ir sudrabots un spēj attīrīt
cilvēku no jebkura, pat vissmagākā grēka.
+Jāņu vainags, kas pīts no
trejdeviņām zālēm, ir kā maģisks aplis, kas, galvā uzlikts, sargā no
nelaimēm, slimībām un nelabvēļiem.
Raspodiņš būs dvēseles tīrībai,
asinszāle rūpēsies par veselību un spēku, margrietiņas – kaislībai,
piparmētra – aizsardzībai, biškrēsliņš – ilgam mūžam, zirņu ziedi –
mīlestībai, āboliņš – uzticībai, magone – auglībai un veiksmei, bazilika
zariņš palīdzēs atbrīvoties no ļaunuma, rozes ziedi – mīlestība,
jasmīni – viedi sapņi un mīlestība, vērmeles – palīdzēs atgūt mīļoto,
kumelītes – veselība. Lai arī Jāņu zāles ir visas, kas Jāņos
uzziedējušas, tomēr ir augi, ziedi, ko neiesaka nest mājā un arī
neiesaka vīt vainagos. Viens no tādiem ir gundega. Sens ticējums vēsta,
ka gundega nes līdzi ugunsgrēku draudus. To labāk mājā nenest, lai cik
krāšņi viņas ziedi arī būtu.
+ Jāņos sagaida saullēktu, lai redzētu,
kā saulīte rotājas, lai rudzi, mieži un lini veldrē nekrīt, lai rīta
rasā muti mazgājot sevī labo uzpildīt.
Līgo:)